Priecīgus Līgo svētkus!

Kad saulīte aiz makoņiem.

Mēs esam ar Tevi, Ukraina!

Bibliotēka aicina visus audzēkņus, studentus un mācībspēkus sekot līdzi patiesai informācijai, nepakļauties dezinformācijai saistībā  ar karu Ukrainā . Tālāk bibliotēka iepazīstina ar informatīvu  materiālu, kas ir izvilkums no Latvijas Unversitātes izveidota  informatīva  materiāla saviem studentiem, un sekojoši  tas  ir aicinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam laikā, kad sociālajā informācijas telpā saskaramies ar plašiem info materiāliem, kur diemžēl bieži ir grūti izvērtēt ziņu patiesumu.

Uzticami ziņu avoti un dezinformācijas apkarošana.

Aicinājums izmantot tikai pārbaudītus informācijas avotus – valsts iestāžu mājaslapas un sociālo mediju kontu profilus, kā arī medijus, kas sevi pierādījuši kā plaši atpazīstamus objektīvas informācijas ieguves avotus. Informāciju par kara norisi latviešu valodā vienkopus var smelties Latvijas Sabiedrisko mediju ziņu portālā (https://lsm.lv), kā arī televīzijas ziņu kanālos LTV1 (https://ltv.lsm.lv/lv/ltv1 ) un TV3 (https://tv3.lv ).

Aktuālajai informācijai par valsts iestāžu darbību var meklēt Ārlietu ministrijas mājaslapā (https://mfa.gov.lv/lv ) un Iekšlietu ministrijas mājaslapā (https://iem.gov.lv/lv ). Informācijai angļu valodā iespējams sekot līdzi gan starptautiskajos medijos, kā piemēram, BBC News (https://bbc.com), CNN (https://edition.cnn.com/)  un Euronews (https://www.euronews.com/ ), kā arī vairākos Ukrainas ziņu kanālos, kas sniedz operatīvu informāciju par notiekošo karadarbību:

Operatīvas palīdzības sniegšana Ukrainas bēgļiem Latvijas sabiedrība ir izrādījusi nenovērtējamu atbalstu Ukrainai, taču darbs pie praktiskas palīdzības sniegšanas kļūst arvien intensīvāks. Rīgas Kongresu namā (Krišjāņa Valdemāra iela 5) darbu uzsācis vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kur iespējams saņemt visa veida palīdzību sākot no dokumentu kārtošanas līdz dzīvesvietas un darba iespēju piešķiršanai. Ikvienu, kurš vēlas sniegt palīdzību ukraiņiem, reģistrēties https://www.ukraine-latvia.com/lv! Šajā saitē pieejama arī visa aktuālā atbalsta iespēju pieteikšana nacionālā līmenī. Lai sniegtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem vienuviet, darbu uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda izveidotais vienotais informatīvais tālrunis “Palīdzība ukraiņiem Latvijā” (+371 27380380).

Jebkuram, kaut šķietami nelielam ziedojumam pašreiz ir liela nozīme. Latvijas labdarības organizācija Ziedot.lv https://www.ziedot.lv/ukrainas-cilvekiem-4203  turpina līdzekļu vākšanas kampaņu Ukrainas atbalstam. Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” piedāvā bezmaksas atbalsta pakalpojumus Rīgā bēgļiem no Ukrainas. Vairāk informācijas https://www.redcross.lv/  Lugums  pašiem nedoties uz Polijas–Ukrainas robežu ar mērķi censties palīdzēt, jo, kā apstiprina organizācijas un valsts iestādes Polijā un Ukrainā, tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā.

Diennakts palīdzība grūtās situācijās pieejama pa telefonu, zvanot Krīžu un konsultāciju centram “Skalbes” +371 116123, centrs darbojas 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Aicinām iepazīties ar bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas ērti pieejams latviešu, angļu un krievu valodā portālā https://www.sargs.lv/lv.

(Izmantots no informācijas avota LU studentiem, izgūts no https://luis.lu.lv/lu/zin_file/26470 .)

Šo dienu ieskats Ukrainas bibliotēkā:

https://www.npr.org/2022/03/09/1085220209/ukraine-libraries-bomb-shelters?fbclid=IwAR26elCeN8k3wYY0Wbhp20SIGCc5AhQAmXuz9OkaSbIEQN_wRCRw6d0a6bQ

Vēsturiski izglītojošas lekcijas:

Galvenais par Ukrainas militāro un politisko vēsturi 19. -20. gadsimtā.

https://www.youtube.com/watch?v=vMdT4IGLuuA

Krievzeme vai Krievija. Ukrainas konflikts un viduslaiku vēsture.

https://www.youtube.com/watch?v=uC11tEm2iQQ

Sveiciens mūsu Latvijai novembrī!

Kas Latvijai ir 11. novembris.

Rīgā Lāčplēša dienu atzīmēs ar kultūras koncertiem tiešsaistē.

10 idejas kā svinēt Latvijas svētkus.  (info pagājušā gadā, bet padomi un saites uz interesantiem avotiem noderēs arī šogad).

Filmas lv.

Grāmatas Latvijai.

   

Grāmatas vienā solī ar latviešu kino un teātri.

No sērijas “Mēs Latvija – 20. gadsimts.”

Māras Zālītes un Vizmas Belševicas darbi par dzīvi Latvijā 2.  pasaules kara un pēckara gados.

Anšlava Eglīša darbi no Latvijas dzīves 20. gadsimta 30. gados.

Anšlavs Eglītis. No Inciema līdz Holivudai.

Sērija “Es esmu”- latviešu rakstnieku darbi par latviešu rakstniekiem.

Taps grāmatu sērija “Es esmu..”: 12 rakstnieki un 12 literatūrzinātnieki par 12 klasiķiem.

Ingunas Baueres darbi Latvijai.

Rakstniece, kura pēta, apraksta un ievij daiļliteratūrā Latvijas vēstures notikumus, Latvijas dzejnieku, rakstnieku, literātu un citu kultūras , izglītības pirmo dibinātāju biogrāfijas, viņu stiprās sievietes, bez kurām visticamāk nebūtu šo dižo vīru un viņu ieguldījuma Latvijai.

Grāmatu kods. Romāns ‘Elīze Fon Der Reke. Soļi rītausmā”.

Dzejniecei, rakstniecei, tulkotājai Daina Avotiņai – 95

Ar Latviju vienā mēnesī dzimšanas dienu svin Daina Avotiņa. Viņas pirmis dzejoļu krājums  “Magoņu varsara” dzimst  1965.  gadā reizē ar Dzejas dienām. Daina Avotiņa stāv klāt pie Dzejas dienu dibināšanas šūpuļa, un arī turpmākos gados viņai ir liela nozīme pie to organizēšanas. Daina Avotiņa ar kritisku aci vērtē dažus savus padomju laikā tapušos darbus, it īpaši pirmo dzejoļu krājumu, bet viņa arī atzīst, ka tai laikā ticējusi tam ideālam. Viņa atzinīgi vērtē savus ar dvēseli rakstītos darbus. Iestājoties neatkarības laikam Daina Avotiņa jau mūža briedumā raksta vēsturiskus romānus, atmiņu romānus, stāstus. Vēstures stundās ieteicams izlasīt romānu “Kad lausks cērt”, kā izsakās pate rakstniece, to var dēvēt arī par dokumentālu darbu. Tāpat  pārējie darbi ir nākuši no dzīves un rakstnieces dvēseles, un tas ir 20. gadsimta neformāli vēstures skatījumi.

Staiceles pilsēras bibliotēka. Saruna ar Dainu Avotiņu.

Dainas Avotiņas ievērojamākais devums Latvijai.

     

  

Bibliotēka kā katru gadu gaidīs Jūs bibliotēkā kā klātienē, tā RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas  mājas lapā. Bibliotēka ir atvērta Jūsu jautājumiem kā klātienē, tā uz telefona zvaniem  un bibliotēkas e pastā. Lūdzu izpētīt visu bibliotēkai veltīto koledžas mājas lapas sadaļu, kas var noderēt izglītības  un kultūras apguvei.

Visi aicināti neaizmirst datu bāzes:

https://scholar.google.com/

https://www.letonika.lv/

https://tezaurs.lv/

https://termini.gov.lv/atrast/t%C4%93zaurs

http://digitalis.lv/term.php

http://www.periodika.lv/

http://gramatas.lndb.lv/  (šeit varam atrast arī daudz mācību grāmatas)

https://audio.lndb.lv/

https://zudusilatvija.lv/

http://kartes.lnb.lv/

https://academia.lndb.lv/

https://dziesmusvetki.lndb.lv/

https://runa.lnb.lv/en/

https://braludraudze.lndb.lv/

https://stenders.lndb.lv/

https://www.lnb.lv/lv/digitala-biblioteka/kolekcijas

Latvijas ķīmijas vēstures muzejam – 35 (virtuālā izstāde veidota 2020. gadā, šogad jau 36).

Latvijas ķīmijas vēstures muzejs, kas dibināts 1975. gada 27. maijā, apkopo un savā ekspozīcijā atspoguļo Latvijas ķīmiķu ieguldījumu šajā nozarē, īpaši pievēršot uzmanību ķīmijas attīstībai Latvijas augstskolās un zinātniskajās iestādēs. Muzejs ir Latvijas Universitātes Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja sadarbības partneris, un tas atrodas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkā, kas 1900. gadā celta kā toreizējā Rīgas Politehniskā institūta ķīmijas laboratoriju korpuss.

Virtuālajā izstādē, kas veltīta Latvijas ķīmijas vēstures muzeja 35. jubilejai, fotoattēlos un tekstos sniegts ieskats muzeja vēsturē, darbībā un kolekcijās, izceļot arī muzeja darbinieku un atbalstītāju ieguldījumu.

https://www.biblioteka.lu.lv/resursi/izstades/virtualas-izstades/latvijas-kimijas-vestures-muzejam-35/

Latvijas Nacionālās bibliotēkas piedāvatie resursi.

Jautājumi par pieķļuvi digitālajiem resursiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā:

https://www.lnb.lv/lv/piekluve-lnb-digitalajiem-resursiem-un-e-pakalpojumiem

Spotify: https://open.spotify.com/show/0NM33nUrAV4GVUAKP45pvl?si=BMyYoaV8QMmhbbdj5wsAuw&nd=1

Youtube:

https://www.youtube.com/channel/UCorC9b7jIZFJDx8j9QA04JA

Sound Cloud:

https://soundcloud.com/nacionala-biblioteka

Lapas karte:

https://lnb.lv/lv/sitemap

Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

  1. maijs ir viena no svarīgākajām dienām Latvijas vēsturē – 1920. gadā šajā datumā tika sasaukta Satversmes sapulce, lai izstrādātu un pieņemtu mūsu valsts pamatlikumu! Šogad aprit 101 gads kopš Satversmes sapulces sasaukšanas jeb dienas, kad sāka darboties pirmais vēlētais Latvijas Republikas parlaments. Tā pamatuzdevums bija jaunās valsts tiesisko pamatu sagatavošana, vispirms jau – Satversmes izstrādāšana un pieņemšana.

Satversmes sapulce tika izveidota uz vēlēšanu pamata, ievēlot 150 deputātus. Par Satversmes sapulces priekšsēdētāju kļuva Jānis Čakste, viņš pildīja arī Valsts prezidenta funkcijas.

Satversmes sapulces uzdevumos bija:

  • radīt valsts iekārtu,
  • radīt stabilu finanšu sistēmu,
  • izveidot valsts pārvaldes iestādes,
  • izveidot tiesu sistēmu,
  • pieņemt valsts konstitūciju,
  • sagatavot pamatu pirmajām Saeimas vēlēšanām,
  • pieņemt valsts simbolus – himnu, karogu, ģerboni,
  • veikt agrāro reformu.
  1. gada 1. maijā Satversmes sapulce sanāca uz savu pirmo sēdi pēc vēlēšanām, kuras notika 17. un 18. aprīlī, raisot neierasti plašu vēlētāju atsaucību. Nobalsot devās 85 % balsstiesīgo jeb 677 084 cilvēku. Visplašāko vēlētāju atbalstu guva sociāldemokrāti, iegūstot 57 mandātus no kopumā 150 deputātu vietām. Otrā vietā ar 26 vietām ierindojās Latviešu zemnieku savienība.

Saversmes sapulces uzdevums bija “radīt valsts iekārtu ilgam laikam, varbūt daudzām paaudzēm”. Salīdzinoši īsā laikā bija jāizstrādā un jāpieņem valsts konstitūcija, jāsagatavo pamats pirmajām Saeimas vēlēšanām, jāpieņem valsts simboli. Sevišķi nozīmīgs uzdevums bija agrārā reforma, ko gaidīja tūkstošiem latviešu, lolojot seno sapni par savu stūrīti zemes, kura līdz šim piederējusi nīstajiem vāciešiem.

Paralēli likumdošanas darbam bija jāpanāk Latvijas starptautiskā atzīšana un jāvienojas ar kaimiņvalstīm par valsts robežām.

Satversmes sapulce darbojās divarpus gadus līdz 1922. gada 7. novembrim, kad likumdevēja funkcijas sāka 1. Saeima.

Pārbaudi savas zināšanas par Latvijas Republikas Satversmi : testā

Vairāk par Satversmes sapulci var izlasīt šajā arhīva: materiālā

Izgūts no : https://www.facebook.com/liepajalv/posts/2847193088742332/

  1. gada 4. maija deklarācija par neatkarības atjaunošanu pagrieza varenāko mūslaiku vēstures atslēgu. Jau pēc gada Latvija kļuva patiesi brīva. Bet kādas durvis bija jāatslēdz pirms 4. maija, lai sapnis taptu par īstenību?

Saistībā ar šo vēsturisko Latvijas posmu bibliotēka aicina iepazīties ar Mārtiņa Ķibilda devumu un viņa veidotajiem raidījumiem, kas ir kā vēstures stundas par mūsu Latviju. Lūdzu izamantot sekojošās tīmekļa saites.:

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/4.-maija-deklaracija.-gads-lidz.a277158/

https://atslegas.tv/

22. aprīlis – Starptautiskā Zemes diena.

Starptautiskā Zemes diena ir Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) starptautiski atzīta diena, kuru atzīmē vairāk nekā miljards cilvēku pasaulē. Šīs dienas mērķis ir pievērst uzmanību dabas draugu aktivitātēm, veselīgāka dzīvesveida piekopšanai pašam sev un apkārtējai videi.

Pirmo reizi Zemes diena tika atzīmēta 1970. gada 22.aprīlī un kopš tā laika tā tiek atzīmēta katru gadu tājā pašā dienā. To aizsāka  Amerikas Savienoto  Valstu  (ASV) senators Gejlords Nelsons (Gaylord Nelson), kurš tādā veidā vēlējās pievērst uzmanību tajā brīdī aktuālajai naftas noplūdei Klusajā okeānā pie ASV Kalifornijas štata krastiem.

Lielāku aktualitāti visā pasaulē Zemes diena sāk iegūt kopš 1990. gada,  kad dalību šajos svētkos ņēma jau 140 valstis. Arī Latvija savu dalību sāka 1990. gadā.

Tālāk aicinu iepazīties ar materiāliem no interneta tīmekļa vietnēm gan par tēmu saistībā ar Zemes dienu, gan pēdējās divas ir zinatniskās datu bāzes, kas var palīdzēt studijās, kā arī PDF formatā zinātnisks materiāls par dabu un klimatu Latvijā.

https://www.letonika.lv/zemesdiena.aspx

https://www.youtube.com/watch?v=6IuK3UvC7MI

https://www.youtube.com/watch?v=uJQjRH6bRTY

https://editors.eol.org/eoearth/wiki/The_Encyclopedia_of_Earth  –   datu bāze angļu  valodā par dabu, zemi, vidi.

https://zenodo.org/    –   datu bāze, kur daļai zinātniski pētniecisko darbu ir brīvpiekļuve, ir darbi angļu valodā un  ari krievu valodā  dažādās nozarēs, meklētājā ierakstam vēlamo priekšmetu.

Jaunās grāmatas.

     Latviešu tautai kultūrvēsturisks mantojums ir ari  Raiņa un Aspazijas vēstules. Tagad jau mēs zinām, ka Aspazija nerealizēja visu savu talantu, viņa ziedoja sevi, lai Rainis spētu strādāt un radīt kultūrai paliekošus darbus.

     Tā šo stāstu varētu turpināt. Šis gan nav aicinājums apslāpēt savus talantus un ziedoties. Tas ir stāsts par mūsu Latvijas vēsturi un par to, cik dažāda mēdz būt mīlestība.

Latvijas Zinātnes Akadēmijas 75. gada diena

          Bibliotēka aicina pievērsties  aktuālai tēmai februārī. 14. februāris  Latvijas vēsturē ir Zinātņu Akadēmijas dibināšanas diena. Mūsu koledža sagatavo  speciālistus, kam tālāk ir dotas visas iespējas kļūt par izciliem zinātnes sekotājiem un zinātniekiem. Tēma  būs veltīta Latvijas zinātnei  un sasniegumiem šajā  jomā.

   “1946. gada 14. februārī uz savu pirmo pilnsapulci tagadējā Ministru kabineta ēkā Brīvības ielā 36 sanāca jaundibinātās tolaik Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas locekļi, lai nospraustu veicamo darbu pamatlīnijas un ievēlētu amatpersonas, savu pirmo ZA prezidentu agrārzinātnieku Pauli Lejiņu. Ar šo dienu oficiāli sākas mūsu Zinātņu akadēmijas mūžs [..]. 14.februāris ZA Statūtos iezīmēts kā Akadēmijas diena, jo Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gada 14. februārī tika pieņemta LZA Harta.” (Jānis Stradiņš. Latvijas Zinātņu akadēmijas veidošanās. Runa LZA 70. gadskārtai veltītajā LZA Senāta svinīgajā sēdē 2016. gada 16. februārī)

Izgūts no : šeit

Bibliotēka rosina  lasītājus iepazīties ar jaunajām grāmatām, kas vedina uz jaunām zināsanām.

Tālāk izlases foto ar  bibliotēkā ienākušajām grāmatām.

     Visi aicināti  neaizmirst datu bāzes, ieskatīties ik vienā un caur šīm varbūt atrast arī citas, jo Covid 19  ierobežojumu laikā mums ir dota iespēja piekļūt daudziem materiāliem, kas pirms tam bija liegts. :

http://www.periodika.lv/

http://gramatas.lndb.lv/

–   aicinājums audzēkņus un studentus šai datu bāzei pievērst īpasu uzmanību arī mācību materiālu, literatūras  meklēšanā, ir grāmatas latviešu valodā, kuras šeit var atrast.

https://zudusilatvija.lv/

https://audio.lndb.lv/

http://kartes.lnb.lv/

https://academia.lndb.lv/

https://dziesmusvetki.lndb.lv/

https://runa.lnb.lv/

https://braludraudze.lndb.lv/

https://stenders.lndb.lv/

https://www.lnb.lv/lv/digitala-biblioteka/kolekcijas

Tad vēl par mīlestību šoreiz no tīmekļa vietnes grāmatas.lndb.lv –

Pilnigs mīlestības vēstnieks, jeb vēstuļu krājums.  (1890)

Izgūts no: šeit

Mīlestības vara.

Mīlestība visu pasaul’ valda,

Kur nav mīlestības , tur viss irst,

Tas, kas mīļo sēž pie laimes galda,

Tam no debess jauki ziedi birst,

Kur mīt salda mīlestība,

Tur mīt miers un saticība.

                                           ( Lapas Mārtiņš, 1890).

Bibliotēka aicina  noskatīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas video par projektu “Zenīt stāsti” , 2021. gada 21. janvāra tiešsaisti . Izgūts no:

Projekts “Zenit stāsti”

Tas ir stāsts  gan par mūsu Nacionālās bibliotēkas, gan Jelgavas, Daugavpils un Liepājas lielo bibliotēku ieguldījumu šo Zenītstāstu radīšanā , gan liek aizdomāties ik vienam bibliotekāram,  vēsturniekam, pedagogam , kultūras darbiniekam un ikvienam mūsu Latvijas iedzīvotājam.

Ko es varu darīt, lai rastos šādi stāsti, lai mēs katrs zinātu savu dzimtas vēsturi, un atstātu paliekošas vērtibas Latvijas kultūrvēsturei?

Click here to add your own text